"APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"

Kas ir APVIENOTAIS SARAKSTS?

Pirms 4 gadiem apvienojās Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība un Liepājas partija. Viņām pievienojās profesionāļi bez partijas.

Mēs piedāvājam kompetentus cilvēkus, kas grib darīt, nevis runāt.

Mēs piedāvājam izvēli cilvēkiem, kas nav apmierināti ar valdības slikto darbu. Mēs gribam drošu valsti, kas attīstās.

Mēs esam strādājuši gan valdībā, gan opozīcijā. Opozīcija ir deputāti, kas nav valdībā.

Mēs esam piedalījušies pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Šie pārbaudījumi mūs padarīja stiprākus, un mēs saglabājām savus principus.

Vēlētāji ir apliecinājuši uzticību mums.

Pašvaldību vēlēšanās mēs ieguvām visvairāk deputātu vietu. Labi rezultāti mums bija arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Pēdējie gadi bija grūti. Latvijai bija vairākas problēmas:

• karš Ukrainā
• ekonomika neattīstījās
• enerģētikas krīze
• atpalicība no kaimiņvalstīm
• augošs valsts parāds

Valdība bija atrauta no īstās dzīves. Lēmumi kavējās, un neviens neuzņēmās atbildību.

Nebeidzami partiju strīdi radīja politisku krīzi. Krīze apdraudēja Latvijas drošību.

Tad risinājumu piedāvāja Andris Kulbergs.

Viņš sāka darbu tikai 4 mēnešus pirms vēlēšanām. Viņš apvienoja politiskos spēkus, nolika malā strīdus un sāka strādāt.

Viņš nesolīja brīnumus. Viņa mērķi ir skaidri un reāli:

• drošāka Latvija
• kārtība valsts finansēs
• cīņa pret izšķērdību un korupciju

Andris Kulbergs kopā ar komandu sāka darbu nekavējoties.

Darāmā vēl ir daudz. 4 mēneši ir par maz, lai atrisinātu problēmas, kas krājušās gadiem.

Andris Kulbergs un APVIENOTAIS SARAKSTS piedāvā konkrētu darba plānu nākamajiem gadiem.

Kā mēs stiprināsim Latvijas drošību?

Mēs paplašināsim Valsts aizsardzības dienestu. Mēs piedāvāsim jaunus dienesta virzienus, kas vajadzīgi valsts aizsardzībai.

Mēs stiprināsim Zemessardzes kaujas spējas. Mēs apmācīsim vairāk rezerves karavīru.

Mēs pabeigsim aizsardzības līniju uz austrumu robežas. Mēs pabeigsim arī robežas novērošanas sistēmu.

Mēs attīstīsim dronu un pretdronu spējas. Droni ir lidaparāti bez pilota.

Šajā darbā mēs iesaistīsim vietējos ražotājus. Mēs izmantosim arī Ukrainas labāko pieredzi.

Katram reģionam mēs izveidosim reālu civilās aizsardzības plānu krīzēm.

Mēs izveidosim patvertņu tīklu. Patvertne ir droša vieta, kur paslēpties briesmu laikā.

Mēs pārbaudīsim valsts rezerves. Mēs jau iepriekš noslēgsim līgumus ar uzņēmumiem, lai krīzē varētu reaģēt uzreiz.

Mēs stiprināsim kritisko infrastruktūru. Tās ir būves un sistēmas, kas ir ļoti svarīgas valsts darbībai.

Mēs stiprināsim policiju, robežsardzi un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Mēs dosim viņiem tehniku un tehnoloģijas, kas atbilst apdraudējumiem.

Kā mēs rīkosimies ar valsts naudu?

Mūsu prioritāte ir ieviest kārtību valsts finansēs. Mēs gribam 4 gados panākt bāzes budžetu bez deficīta.

Deficīts ir iztrūkums. Tas nozīmē, ka valsts tērē vairāk naudas, nekā saņem.

Mēs izveidosim Latvijas Attīstības fondu. Fonds pārvaldīs valsts īpašumus atklāti un bez politiķu iejaukšanās.

Fonda mērķis būs celt valsts īpašumu vērtību.

Valsts uzņēmumu vadītāju algas mēs saistīsim ar konkrētiem darba rezultātiem. Svarīga būs arī atbildīga rīcība ar investīcijām un pakalpojumu kvalitāte.

Investīcijas ir nauda, ko iegulda uzņēmumos un attīstībā.

Mēs pārskatīsim projektu “Rail Baltica”. Mēs īstenosim tikai mazāko iespējamo projekta apjomu.

Projekta finanses būs pilnīgi atklātas un skaidras. Mēs kontrolēsim izmaksas.

Valsts naudu ieguldīsim jomās, kas rada ilgtermiņa vērtību. Tās ir šīs jomas:

• drošība
• enerģētika
• veselība
• izglītība
• mājokļi
• reģionu attīstība

Kā mēs veicināsim ekonomikas izaugsmi?

Latvijai vajag investīcijas no ārvalstīm un vairāk vietējā kapitāla. Kapitāls ir nauda un īpašumi, ko var ieguldīt.

Latvijai vajag arī lielāku ražīgumu, lielāku eksportu un lielākas algas. Eksports ir preču un pakalpojumu pārdošana citām valstīm.

Mēs padarīsim nodokļu politiku stabilu. Bieža nodokļu mainīšana traucē piesaistīt ilgtermiņa investīcijas.

Mēs panāksim grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Fiziskām personām būs 10% nodokļa likme.

Nodokļu maksātājiem mēs samazināsim birokrātiju.

Mēs samazināsim ēnu ekonomiku. Ēnu ekonomika ir darbs un darījumi, par kuriem nemaksā nodokļus.

Mēs motivēsim cilvēkus strādāt legāli, nevis sodīsim.

Iedzīvotāju ienākuma nodokli par kapitāla pieaugumu mēs samazināsim līdz 17%. Kapitāla pieaugums ir peļņa no īpašuma vai vērtspapīru pārdošanas.

Mēs saglabāsim esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa kārtību. Uzņēmums maksās nodokli par peļņu tikai tad, kad sadalīs peļņu dividendēs.

Dividendes ir peļņas daļa, ko izmaksā uzņēmuma īpašniekiem.

Valsts atbalstu mēs dosim nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Galvenie kritēriji būs:

• eksporta iespējas
• ražīgums
• pētniecības intensitāte
• darba samaksa
• drošības kritēriji

Mēs samazināsim valsts tiešu iejaukšanos ekonomikā.

Mēs izveidosim valsts garantiju programmu mājokļu būvniecībai reģionos. Ar valsts garantiju bankas varēs izsniegt par 2 miljardiem eiro vairāk aizdevumu mājokļu būvniecībai.

Mēs samazināsim pārāk stingras prasības cilvēkiem, kas ņem kredītu. Mēs samazināsim arī lieko birokrātiju finanšu nozarē.

Mēs atbalstīsim valsts un privāto uzņēmumu kopīgus projektus. Īpaši svarīgi tie ir aizsardzībā, enerģētikā un infrastruktūrā.

Mēs gribam būt starp Eiropas līderiem jaunās ekonomikas noteikumu ieviešanā. Tas attiecas uz mākslīgo intelektu, digitālo ekonomiku, kriptoaktīviem un intelektuālo īpašumu. Kriptoaktīvi ir digitāli īpašumi, ko cilvēki var pirkt, pārdot un izmantot internetā.

Mēs piesaistīsim investīcijas un augsti kvalificētus speciālistus no Latvijas sabiedrotajām valstīm. Vienlaikus mēs sargāsim valsts drošības intereses.

Kā mēs uzlabosim veselības un sociālo aprūpi?

Mēs sakārtosim veselības aprūpes pārvaldību.

Mēs reformēsim kvotu sistēmu un ieviesīsim vienotu pierakstu pie ārstiem. Ārstiem būs mazāk birokrātijas, un pacienti gaidīs mazāk.

Mēs ieviesīsim valsts veselības apdrošināšanas modeli. Šajā modelī nauda seko pacientam.

Pacients varēs ārstēties valsts iestādē vai sertificētā privātā iestādē. Nauda sekos pacientam abos gadījumos.

Nacionālo veselības dienestu mēs pārveidosim par fondu. Fonds plānos finanses ilgtermiņā.

Bērniem mēs nodrošināsim savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu. Diagnostika ir slimību noteikšana.

Mēs paplašināsim pakalpojumu pieejamību bērniem. Mēs stiprināsim veselības aprūpi skolās un citās izglītības iestādēs.

Mēs panāksim izdevīgākas zāļu cenas. Mēs rīkosim atklātus iepirkumus un slēgsim līgumus par lieliem apjomiem.

Valstij būs lielāka loma kompensējamo zāļu piegādē. Kompensējamās zāles ir zāles, par kurām daļu cenas maksā valsts.

Mēs pakāpeniski samazināsim līdzmaksājumus bērniem, senioriem un hroniski slimiem pacientiem. Līdzmaksājums ir cenas daļa, ko pacients maksā pats.

Novados mēs piesaistīsim mediķus. Mēs dosim viņiem mērķa stipendijas, mājokļa atbalstu un prakses programmas.

Mēs apvienosim veselības aprūpi ar sociālo aprūpi.

Mēs stiprināsim paliatīvo aprūpi un ilgstošo aprūpi. Paliatīvā aprūpe atvieglo dzīvi smagi slimiem cilvēkiem.

Kā mēs attīstīsim reģionus, ceļus un lauksaimniecību?

Mēs izveidosim vienotu modeli, kā valsts un pašvaldības plāno pakalpojumus. Tas attieksies uz izglītību, civilo aizsardzību, sabiedrisko transportu, atkritumu apsaimniekošanu un citām jomām.

Mēs izveidosim taisnīgāku pašvaldību finanšu modeli. Tas motivēs pašvaldības radīt darba vietas, piesaistīt investīcijas un palielināt savus ieņēmumus.

Nodokļus par transportlīdzekļiem mēs novirzīsim valsts autoceļiem. Vissvarīgākie būs tranzīta ceļi, savienojumi starp reģionu centriem un ceļi militārām vajadzībām.

Mēs stiprināsim Latvijas ostas, lidostas un speciālās ekonomiskās zonas. Tā tās labāk konkurēs ar citām valstīm.

Lauksaimniecībā mēs prasīsim vienādus Eiropas Savienības platību maksājumus no 2028. gada. Platību maksājumi ir atbalsts lauksaimniekiem par apstrādāto zemi.

Lauksaimniecībā mēs atbalstīsim arī:

• lauksaimniekus, kas ražo
• vietējās pārstrādes attīstību
• meliorācijas sakārtošanu, tas ir, lauku nosusināšanas sistēmas
• mūsdienīgu zemes politiku
• jaunos lauksaimniekus, kas ienāk nozarē
• vairāk vietējās pārtikas valsts un pašvaldību iepirkumos

Kā mēs atbalstīsim ģimenes un sociālo drošību?

Mēs atbalstīsim jaunās ģimenes un daudzbērnu ģimenes. Mēs piedāvāsim mājokļa grantus, valsts garantijas un īres mājokļu programmas.

Grants ir naudas atbalsts, kas nav jāatdod.

Vecāki varēs strādāt bērna kopšanas laikā. Viņi nezaudēs bērna kopšanas pabalstu.

Mēs saistīsim pensiju sistēmu ar bērnu audzināšanu. Tā mēs atzīsim vecāku ieguldījumu.

Mēs to darīsim finansiāli atbildīgi. Pensiju sistēmai jāpaliek ilgtspējīgai.

Mēs mērķtiecīgi samazināsim vardarbību ģimenē. Mēs darīsim šos darbus:

• novērsīsim vardarbību, pirms tā notiek
• agri pamanīsim riskus
• stiprināsim sociālo dienestu spējas
• atbalstīsim cietušos
• veidosim programmas varmākām, lai viņi mainītu uzvedību

Mēs sargāsim bērnus no vardarbības. Mēs veicināsim adopciju un audžuģimeņu skaita pieaugumu.

Cilvēki, kas atgriežas dzīvot Latvijā, 4 gadus maksās izdevīgākus nodokļus.

Imigrāciju mēs kontrolēsim. Cilvēks saņems uzturēšanās atļauju, ja legāli strādās, integrēsies un mācīsies latviešu valodu.

Ko mēs darīsim izglītībā, kultūrā, jaunatnes lietās un sportā?

Mēs pilnveidosim mācību saturu “Skola2030”. Mēs to darīsim kopā ar skolotājiem, vecākiem un skolām.

Mēs sakārtosim vērtēšanas sistēmu. Eksāmenus mēs organizēsim samērīgi.

Bērni varēs iegūt daudzveidīgu izglītību. Tā atbildīs bērnu un vecāku vajadzībām.

Skolās mēs plašāk izmantosim mākslīgo intelektu. Tas palīdzēs skolotājiem un pielāgos mācības katram skolēnam.

Mēs agri noteiksim bērnu vajadzības. Mēs nodrošināsim iespēju studēt visās atbalsta personāla programmās.

Atbalsta personāls ir, piemēram, skolu psihologi un logopēdi.

Mēs pakāpeniski celsim skolotāju algas. Vienlaikus mēs sakārtosim skolotāju darba slodzi.

Mēs izstrādāsim jaunu finansēšanas modeli profesionālajai izglītībai. Tehnikumi un profesionālās vidusskolas sagatavos augstas kvalifikācijas speciālistus.

Profesionālās ievirzes skolas saņems pastāvīgu pamata finansējumu. Tās ir, piemēram, mūzikas, mākslas un sporta skolas.

Augstskolās mēs veidosim inovāciju centrus drošības un ekonomikas jomās.

Kultūra būs pieejama arī reģionos. Amatieru kolektīvi saņems stabilu finansējumu.

Mēs pilnveidosim radošo personu statusu.

Mēs stiprināsim jauniešu pilsonisko izglītību. Mēs finansēsim jauniešu iniciatīvas un praktisku līdzdalību.

Mēs paplašināsim tautas sportu. Mēs atbalstīsim treneru izaugsmi un ilgtspējīgus ieguldījumus sporta infrastruktūrā.

Kā mēs rūpēsimies par enerģiju un dabu?

Mēs pārskatīsim zaļā kursa ieviešanu. Zaļais kurss ir Eiropas Savienības plāns klimata aizsardzībai.

Klimata mērķi nedrīkst kaitēt Latvijas konkurētspējai. Tiem jābūt savienojamiem ar enerģijas drošību, pārtikas drošību un dabas aizsardzību.

Kopā ar enerģētikas nozari mēs meklēsim veidus, kā samazināt elektrības cenu. Tas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kas patērē daudz enerģijas.

Mēs palielināsim valsts gāzes un naftas produktu rezerves. Mēs tās pārvaldīsim atklāti un iepirksim efektīvi.

Tā apkures sezonā cenas svārstīsies mazāk.

Mēs virzīsim modulāro kodolreaktoru izpēti. Modulārais kodolreaktors ir neliela atomelektrostacija, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai.

Mēs attīstīsim atjaunojamo enerģiju, piemēram, saules un vēja enerģiju. Būs skaidri drošības un vides noteikumi, un pašvaldības varēs līdzdarboties.

Mēs attīstīsim enerģijas uzkrāšanu un elektrotīklu savienojumus ar citām valstīm.

Vietējie ražotāji varēs slēgt tiešus elektrības piegādes līgumus. Līgumus varēs slēgt ar uzņēmumiem un kopienām.

Mēs veicināsim vērtīgāku produktu ražošanu Latvijā no Latvijas mežu koksnes.

Mēs aizsargāsim mežus, ūdeņus, augsni un dabas daudzveidību.

Mēs nepieļausim birokrātiskus aizliegumus bez kompensācijām. Dabas aizsardzībai jābūt līdzsvarā ar saimniecisko darbību.

Kā mēs mainīsim valsts pārvaldi?

Augstākajām amatpersonām būs skaidri darba rezultātu rādītāji.

Mēs ieviesīsim amatpersonu rotāciju. Rotācija nozīmē, ka amatpersonas regulāri mainās.

Amatpersonām būs personiski jāatbild par saviem lēmumiem. Mēs reformēsim Civildienesta likumu.

Mēs samazināsim birokrātiju pēc vienkārša principa. Katra jauna prasība aizstās vai vienkāršos kādu esošo prasību.

Mēs centralizēsim valsts digitālo tehnoloģiju pārvaldību. Tas palīdzēs valstij labāk plānot un pasūtīt digitālos risinājumus. Tas arī uzlabos pakalpojumu kvalitāti.

Vispirms mēs izmantosim gatavus risinājumus, kas jau ir tirgū. Tas stiprinās nozares eksporta iespējas.

Mēs plaši ieviesīsim mākslīgā intelekta rīkus. Tie automatizēs pakalpojumus.

Mēs vienkāršosim mazos publiskos iepirkumus. Lielajiem iepirkumiem mēs izveidosim kompetences centrus.

Valsts budžeta dati būs publiski pieejami. Ikviens varēs redzēt izdevumus līdz pat rēķinu līmenim.

Ko mēs darīsim Eiropā un pasaulē?

Mēs iestājamies par stipru Latviju stiprā NATO un Eiropas Savienībā.

Mēs cieši sadarbosimies ar ASV, Apvienoto Karalisti, Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Mēs sadarbosimies arī ar citiem demokrātiskajiem sabiedrotajiem.

Mēs turpināsim stingri atbalstīt Ukrainu.

Vienlaikus mēs stiprināsim Latvijas aizsardzības rūpniecību un militāro mobilitāti. Militārā mobilitāte ir armijas spēja ātri pārvietoties.

Mēs stiprināsim noturību pret Krievijas agresiju un hibrīduzbrukumiem. Hibrīduzbrukumi ir slēpti uzbrukumi, piemēram, uzbrukumi internetā un melīgas informācijas izplatīšana.

Eiropas Savienībā mēs konsekventi aizstāvēsim Latvijas intereses:

• vienādus lauksaimniecības maksājumus
• konkurētspējīgu enerģētiku
• mazāk birokrātijas
• investīcijas drošībā
• spēcīgu Eiropas Savienības austrumu robežu

Mēs aktīvāk izmantosim Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgumus. Tā Latvija varēs vairāk eksportēt.

Kāpēc izvēlēties mūs?

Mēs nesacenšamies ar lielākajiem solītājiem. Tukšu ideju un nereālu plānu ir daudz.

Trūkst reālu un pabeigtu risinājumu, kas tiešām kaut ko maina. Mūs interesē rezultāts, nevis process pats par sevi.

Mēs nenākam graut. Mēs nākam labot un celt.

Latvijas cilvēki ir pelnījuši līderus, kas strādā un uzņemas atbildību.

Pirms četriem gadiem Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija un bezpartejiski profesionāļi apvienojās, lai piedāvātu alternatīvu – kompetentus cilvēkus, kas grib darīt, nevis runāt. Lai piedāvātu izvēli visiem, kas nav mierā ar valdību mazspēju, tiem, kas grib risinājumus un vēlas dzīvot drošā, uz attīstību orientētā valstī.

Esam bijuši gan valdībā, gan opozīcijā, izgājuši pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanu ugunskristības. No tām iznākuši stiprāki, saglabājot savus principus un pārliecību.

Vēlētāji savu uzticību ir apliecinājuši. Gan pašvaldību vēlēšanās, kur ieguvām lielāko deputātu pārstāvniecību vietvarās, gan Eiroparlamenta vēlēšanās. Šie nebija viegli gadi. Karš Ukrainā. Stagnējoša ekonomika. Enerģētikas krīze. Atpalicība no kaimiņiem. Augošs valsts parāds. Un valdība, kas bija atrauta no realitātes – lēmumi nokavēti, atbildība zudusi.

Nebeidzamie partiju strīdi noveda pie krīzes. Politiska krīze apdraudēja Latvijas drošību. Tad nāca risinājums – Andris Kulbergs.

Tikai četrus mēnešus pirms vēlēšanām atradās cilvēks, kurš spēja mērķtiecīgi apvienot politiskos spēkus, likt malā domstarpības un sākt strādāt. Bez solījumiem par brīnumiem. Ar skaidru un reālu mērķi: drošāka Latvija, kārtība valsts finansēs, cīņa pret izšķērdību un korupciju. Kopā ar komandu viņš ķērās pie darba nekavējoties.

Darāmā joprojām ir daudz. Četri mēneši nav pietiekami, lai atrisinātu to, kas krājies gadiem.

Andris Kulbergs un APVIENOTAIS SARAKSTS nāk ar konkrētu darba plānu un risinājumiem turpmākajiem gadiem.

Iekšējai un ārējai drošībai

Paplašināsim Valsts aizsardzības dienestu, piedāvājot papildu dienesta virzienus, kas nepieciešami visaptverošai valsts aizsardzībai. Stiprināsim Zemessardzes kaujas spējas, paplašināsim rezerves karavīru apmācību.

Pabeigsim austrumu robežas aizsardzības līniju un robežas novērošanas infrastruktūru. Attīstīsim dronu un pretdronu spējas, iesaistot vietējos ražotājus un paņemot labāko no Ukrainas pieredzes.

Civilajā aizsardzībā ieviesīsim reālistiskus krīžu plānus katram reģionam, izveidosim patvertņu tīklu, veiksim valsts rezervju auditu un slēgsim priekšlīgumus ar uzņēmumiem, lai spētu nekavējoties reaģēt krīzes situācijās. Stiprināsim kritiskās infrastruktūras noturību.

Stiprināsim policiju, robežsardzi un VUGD, tostarp ar apdraudējumiem atbilstošu materiāltehnisko un tehnoloģisko nodrošinājumu.

Atbildīgām investīcijām sabiedrības labumam

Mūsu prioritāte ir ieviest kārtību valsts finansēs, lai sasniegtu bezdeficīta bāzes budžetu četru gadu laikā.

Izveidosim Latvijas Attīstības fondu, kas pārvaldītu valsts aktīvus caurredzamā veidā, bez politiķu iejaukšanās, lai celtu aktīvu vērtību. Valsts kapitālsabiedrību vadības atalgojumu sasaistīsim ar konkrētiem rezultātiem, investīciju disciplīnu un pakalpojumu kvalitāti.

Pārskatīsim “Rail Baltica” apjomu uz minimālo realizējamo, ieviesīsim pilnu finanšu caurredzamību un izmaksu kontroli.

Publiskās investīcijas novirzīsim tur, kur tās rada ilgtermiņa vērtību: drošībai, enerģētikai, veselībai, izglītībai, mājokļiem, reģionālajai attīstībai.

Ekonomikas izrāvienam

Latvijai ir vajadzīgas ārējas investīcijas, vietējā kapitāla bāzes paplašināšana, produktivitātes, eksporta un algu izrāviens.

Stabilizēsim nodokļu politiku. Pārtrauksim nodokļu regulāru pārskatīšanu, kas traucē ilgtermiņa investīciju piesaistei.

Panāksim Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumu pieņemšanu, lai ieviestu 10% likmi fiziskajām personām. Samazināsim nodokļu maksātāju administratīvo slogu.

Ēnu ekonomiku samazināsim ar motivāciju strādāt legāli, ne sodīšanu. Samazināsim IIN par ienākumiem no kapitāla pieauguma līdz 17%.

Saglabāsim UIN režīmu: peļņas aplikšanu ar nodokli tikai tad, kad tā tiek sadalīta dividendēs.

Valsts atbalstu koncentrēsim augstas pievienotās vērtības nozarēs, prioritizējot eksporta potenciālu, produktivitāti, pētniecības intensitāti, darba samaksu un drošības kritērijus. Samazināsim valsts tiešo iejaukšanos ekonomikā.

Izveidosim valsts garantiju programmu mājokļu būvniecībai reģionos, lai palielinātu kreditēšanu par 2 miljardiem. Samazināsim nesamērīgās prasības kredītņēmējiem un finanšu sektora kapitālā remonta birokrātijas sekas.

Sekmēsim publiskās un privātās partnerības projektus, īpaši aizsardzības, enerģētikas un infrastruktūras attīstībā.

Kļūsim par vienu no Eiropas līderiem jaunās ekonomikas regulējumu ieviešanā – mākslīgā intelekta, digitālās ekonomikas, kriptoaktīvu un intelektuālā īpašuma jomā.

Veidosim konkurētspējīgu vidi investīciju un augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no Latvijas sabiedroto valstīm, vienlaikus aizsargājot valsts drošības intereses.

Veselības un sociālajai aprūpei

Sakārtosim veselības aprūpes pārvaldību. Reformēsim kvotu sistēmu, ieviesīsim vienotu pierakstu, samazinot birokrātiju ārstiem un gaidīšanas laiku pacientiem.

Ieviesīsim valsts veselības apdrošināšanas modeli, kur nauda seko pacientam neatkarīgi no tā, vai ārstējas valsts vai sertificētā privātā iestādē.

NVD pārveidosim par fondu ar ilgtermiņa finanšu plānošanu.

Bērniem nodrošināsim savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu, paplašinot pakalpojumu pieejamību un stiprinot veselības aprūpi izglītības iestādēs.

Optimizēsim zāļu cenas ar caurredzamiem iepirkumiem un apjoma līgumiem, valsts lomu kompensējamo medikamentu piegādē. Pakāpeniski samazināsim līdzmaksājumus bērniem, senioriem un hronisku slimību pacientiem.

Novados piesaistīsim mediķus ar mērķstipendijām, mājokļu atbalstu un prakšu programmām.

Integrēsim veselības un sociālo aprūpi, stiprināsim paliatīvo un ilgstošās aprūpes pieejamību.

Reģionu, infrastruktūras un lauksaimniecības attīstībai

Izveidosim vienotu valsts un pašvaldību pakalpojumu plānošanas modeli izglītības pakalpojumu, civilās aizsardzības, sabiedriskā transporta, atkritumu pārvaldības un citās jomās.

Izveidosim taisnīgāku pašvaldību finanšu modeli, kas motivēs radīt darba vietas, piesaistīt investīcijas un palielināt pašu ieņēmumus.

Transportlīdzekļu nodokļus novirzīsim valsts autoceļiem, prioritāri tranzīta maģistrālēm, reģionālo centru savienojumiem un militārajai mobilitātei.

Stiprināsim Latvijas ostu, lidostu un speciālo ekonomisko zonu konkurētspēju.

Lauksaimniecībā iestāsimies par vienlīdzīgiem ES platību maksājumiem no 2028. gada, atbalstu ražojošiem lauksaimniekiem, vietējās pārstrādes attīstību, meliorācijas sakārtošanu, zemes politikas modernizāciju, jauno lauksaimnieku ienākšanu nozarē un lielāku vietējās pārtikas īpatsvaru publiskajā patēriņā.

Demogrāfijas, ģimeņu un sociālās drošības veicināšanai

Atbalstīsim jaunās un daudzbērnu ģimenes ar mājokļa grantiem, valsts garantijām un īres mājokļu programmām.

Nodrošināsim iespēju strādāt bērna kopšanas laikā, nezaudējot bērna kopšanas pabalstu.

Fiskāli atbildīgi atbalstīsim pensiju sistēmas sasaisti ar bērnu audzināšanu, atzīstot vecāku ieguldījumu un vienlaikus nesagraujot sistēmas ilgtspēju.

Mērķtiecīgi samazināsim vardarbību ģimenē: stiprināsim prevenciju, agrīnu risku atpazīšanu, sociālo dienestu kapacitāti, atbalstu cietušajiem un intervences programmas varmākām.

Veicināsim bērnu aizsardzību no vardarbības, adopciju un audžuģimeņu skaita pieaugumu.

Radīsim labvēlīgu nodokļu režīmu reemigrantiem uz četriem gadiem.

Imigrāciju īstenosim kontrolēti, uzturēšanās sasaistot uzturēšanās atļaujas ar tiesisku nodarbinātību, integrāciju un latviešu valodas apguvi.

Izglītībai, kultūrai, jaunatnei un sportam

Pilnveidosim “Skola2030”, sadarbojoties ar pedagogiem, vecākiem un skolām. Sakārtosim vērtēšanas sistēmu, organizēsim samērīgu eksāmenu norisi. Nodrošināsim iespējas iegūt daudzveidīgu izglītību atbilstoši bērnu un vecāku vajadzībām. Plašāk izmantosim mākslīgā intelekta risinājumus, lai palīdzētu skolotājiem un individualizētu mācību procesu.

Nodrošināsim agrīnu bērnu vajadzību diagnostiku un iespējas studēt visās atbalsta personāla programmās.

Pakāpeniski celsim pedagogu atalgojumu, sasaistot to ar slodzes sakārtošanu.

Izstrādāsim konkurētspējīgu profesionālās izglītības finansēšanas modeli, sagatavojot augstas kvalifikācijas speciālistus tehnikumos un profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Nodrošināsim profesionālās ievirzes skolu bāzes finansējumu, augstskolu inovāciju klāsterus drošības un ekonomikas jomās.

Nodrošināsim kultūras pieejamību reģionos, stabilu finansējumu amatierkolektīviem un radošo personu statusa pilnveidi.

Stiprināsim jauniešu pilsonisko izglītību, finansējumu iniciatīvām un praktisku līdzdalību.

Paplašināsim tautas sportu, treneru profesionālo attīstību un ilgtspējīgu sporta infrastruktūras finansēšanu.

Enerģētikas un dabas drošībai

Pārskatīsim zaļā kursa ieviešanu. Klimata mērķiem jābūt savienojamiem ar Latvijas konkurētspēju, enerģētisko un pārtikas drošību un dabas vērtību aizsardzību.

Kopā ar enerģētikas industriju meklēsim risinājumus elektrības cenas samazināšanai energoietilpīgiem uzņēmumiem.

Palielināsim stratēģiskas gāzes un naftas produktu rezerves, ar caurredzamu pārvaldību un efektīvu iepirkumu politiku, samazinot cenu lēcienus apkures sezonā.

Virzīsim modulāro kodolreaktoru izpēti, atjaunojamo energoresursu attīstību ar skaidriem drošības, vides un pašvaldību līdzdalības noteikumiem, kā arī enerģijas uzkrāšanas un starpsavienojumu projektus.

Vietējiem ražotājiem radīsim iespēju slēgt tiešos elektroenerģijas piegādes līgumus ar uzņēmumiem un kopienām.

Sekmēsim augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu Latvijā no Latvijas mežiem.

Dabas politikā aizsargāsim mežus, ūdeņus, augsni un bioloģisko daudzveidību, nepieļaujot birokrātisku aizliegumu politiku bez kompensācijām un saimnieciska līdzsvara.

Jaunai valsts pārvaldei

Ieviesīsim skaidrus augstāko amatpersonu rezultātu rādītājus un rotāciju. Personiskai atbildībai par pieņemtajiem lēmumiem jākļūst par valsts pārvaldes normu. Reformēsim Civildienesta likumu.

Birokrātiju samazināsim pēc vienkārša principa: katrai jaunai prasībai jāaizstāj vai jāvienkāršo esošā.

Centralizēsim valsts IKT pārvaldību, lai stiprinātu pasūtītāja kompetenci un celtu pakalpojumu kvalitāti. Primāri ieviesīsim tirgū pieejamus risinājumus, stiprinot nozares eksporta potenciālu un plaši ieviesīsim MI rīkus pakalpojumu automatizācijai.

Vienkāršosim mazos publiskos iepirkumus, lielajiem izveidosim kompetences centrus, nodrošināsim publisku budžeta datu pieejamību līdz rēķinu līmenim.

Latvijas vārdam Eiropā un pasaulē

Iestājamies par stipru Latviju stiprā NATO un ES, ciešā sadarbībā ar ASV, Apvienoto Karalisti, Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un demokrātiskajiem sabiedrotajiem.

Turpināsim nelokāmu atbalstu Ukrainai, vienlaikus stiprinot Latvijas aizsardzības industriju, militāro mobilitāti un noturību pret Krievijas agresiju un hibrīduzbrukumiem.

Eiropas Savienībā konsekventi aizstāvēsim Latvijas intereses – vienlīdzīgus lauksaimniecības maksājumus, konkurētspējīgu enerģētiku, mazāk birokrātijas, investīcijas drošībā un spēcīgu Eiropas Savienības austrumu robežu.

Aktīvāk izmantosim ES brīvās tirdzniecības līgumus Latvijas eksporta palielināšanai.

Neesam šeit, lai sacenstos ar lielākajiem solītājiem. Gaisā pasviestu ideju un utopisku plānu netrūkst. Trūkst reālu, konkrētu, pabeigtu risinājumu. Tādu, kas tiešām kaut ko maina. Mūs interesē nevis process procesa dēļ, bet rezultāts.

Nenākam graut. Nākam labot un celt.

Latvijas cilvēki ir pelnījuši līderus, kas strādā un uzņemas atbildību.